Mūžībā devies mūzikas žurnālists Klāss Vāvere

Mūžībā devies leģendārais mūzikas žurnālists Klāss Vāvere (1964-2026), atsaucoties uz viņa sievas Elitas Šicas Vāveres sniegto informāciju, sociālajā tīklā „Facebook” raksta tulkotāja Silvija Brice. Par to „Facebook” ziņo arī viņa māsa Krista Vāvere un LTV Ziņu dienests.

Viņš bija viens no ietekmīgākajiem un erudītākajiem latviešu mūzikas žurnālistiem un populārās mūzikas apskatniekiem. Strādājis arī kā tulkotājs, ir vairāku grāmatu autors.

gallery/latvian_journalist_memorial.webp

Vāvere kopš 80. gadu vidus rakstījis par mūziku dažādos Latvijas preses izdevumos, tostarp „Padomju Jaunatnē”, „Liesmā”, arī „Dienā” un „Mūzikas Saulē”. Tāpat viņa publikācijas atrodamas tiešsaistes medijos „Arterritory”, „Delfi”, „Satori” un citos. Savulaik īpaši – 1988. gada 5. maija „Padomju Jaunatne” Nr. 86 ar interviju ar grupu „Pērkon” – kļuva par kulta numuru jaunās viļņa paaudzei, kā redzams otrajā attēlā.

Mūzikas apskatnieks savulaik bija viena no „Radio SWH” balsīm un vadīja raidījumu „Šūpuļdziesmas pieaugušajiem” – raidījumu, kas iemācīja latviešiem klausīties rokmūziku citādi – ar stāstu, ar kontekstu, ar dvēseli.

Vāvere īpaši pazīstams ar rakstiem un grāmatām par rokmūziku un tās vēsturi. Viņš ir sarakstījis grāmatu „101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai” un autobiogrāfiski poētisko darbu „Šūpuļdziesmas pieaugušajiem”. Savulaik īpašu popularitāti iemantoja viņa CD sērija „Lullabies/Šūpuļdziesmas” – 2 CD ar 24 dziesmām, kas kļuva par daudzu ģimeņu vakara rituālu. Kolekcijā bija gan „Pērkon – Dziesmas”, gan „Līvi – Dzīvs koncerts ’87”, gan „Džems – Balādes”, kā redzams plauktā.

Vāvere tulkojis arī ar rokmūzikas vēsturi saistītas grāmatas, tostarp enciklopēdijas par roka vēsturi.

gallery/latvian_rock_bookshelf.webp

Lai gan nu jau daudzus gadus žurnālists un rokmūzikas pētnieks par savu mītnes zemi bija izvēlējies Meksiku, Vāvere bija arī Nacionālās enciklopēdijas Nozaru redakcijas kolēģijas pārstāvis populārajā mūzikā, koordinējot un radot materiālus par ievērojamiem ārvalstu mūziķiem un grupām. Viņš nekad nepārrāva saikni ar Latviju.

Pirmajā bildē – piemiņas stūrītis ar viņa preses karti „Mūzikas žurnālists – Rīga Prese”, viniliem fonā un ziediem ar melnu lenti. Uzraksts „Pieminot – Paldies, Paldies par mūziku” ir tas, ko šodien saka visa Latvijas mūzikas sabiedrība.

Dziļa līdzjūtība ģimenei.

Like this post? Please share to your friends:
Parašykite komentarą

;-) :| :x :twisted: :smile: :shock: :sad: :roll: :razz: :oops: :o :mrgreen: :lol: :idea: :grin: :evil: :cry: :cool: :arrow: :???: :?: :!: